Lūk, tieši tas, ka tu uzskati, ka zinātne ir tas varenais, nesatricināmais, taisnīgais spēks, uz kura balstoties var satriekt reliģiju, ir visgigantiskākā aplamība, kādu tikai var iedomāties.
Un to pašu var attiecināt ne tikai uz reliģiju, bet arī uz daudz citām cilvēka mentālās nemateriālās darbības jomām, kurās principā nav iespējami kaut kādi ar atkārtojamiem un dubultakliem eksperimentiem iegūstami pierādījumi tai vai citai teorijai.

Tāpēc laiks taču apjēgt, ka zinātne nebūt nav universālais mūķīzeris, ar kuru pietiekami intensīvi un ilgi darbojoties, iespējams atmūķēt jebkuras durvis. Tā, protams, ir ļoti labs instruments, bet tikai ar ierobežotu pielietojamību. Es, bez šaubām, to nevaru pierādīt, bet esmu pilnīgi pārliecināts (un ne jau tikai es, bet par mani daudz, daudz, daudz gudrāki cilvēki), ka ar kvantitatīvas izpētes metodoloģijām nav iespējams izanalizēt un izprast tādus fenomenus kā radošā ģenialitāte mūzikā un citās mākslās, cilvēka jūtu un emociju sfēra, protams, reliģiozitāte un vēl daudz kas cits.

Tu, diemžēl, esi nez kāpēc psihiski apdalīts - vienkārši principā nespēj saprast un sajust daudzas lietas, kuras, protams - atšķirīgos līmeņos, vairums cilvēku spēj. Un tas nav mans uzbrauciens vai kritika tavā virzienā. Tā ir vienkārši fakta konstatācija - secinājums no tavām ilggadīgajām polemikām cibā, lelb forumā un citur.
Nav jau nemaz tik maz tādu cilvēku, kuri saka, ka viņi nespēj uztvert un sajust mūzikas, mākslas, dzejas u.c. skaistumu. Bet gudrākie no viņiem nekaunās to atzīt un labi saprot, ka kaut kādā jomā viņiem "lācis uz ausīm (vai acīm, vai kur tur vēl) uzkāpis", un necenšas (atšķirībā no tevis) ar kvazizinātniskas sofistikas palīdzību par katru cenu pierādīt, ka, redz, tāda lieta kā ģenialitāte ir antizinātnisks izdomājums, kuru ar "ģermometriem" nevar izmērīt - tātad tas neeksistē.

Kamēr tu visas šīs lietiņas nesapratīsi, un tavs vienīgais arguments būs: "zinātnē tas tā strādā/nestrādā", nevienam citādi domājošam un jūtošam oponentam tu nekad neko nepierādīsi un nepārliecināsi.