Mēģini iedarbināt pirmoreiz mūžā kaut minimālu pašrefleksijas un paškritikas aizmetni. Ja tu to spētu, tad apjēgtu, ka no ticīgu cilvēku mentalitātes, psiholoģijas un dzīves principiem nesaproti pilnīgi neko - ŅIHUJA! Visu tu savā prātā esi iedomājies absolūti ačgārni - tu ticīgajiem bīdi virsū savus konstruētos salmu vīrus, bet viņi par to tikai pasmaida, jo savā būtībā ir pilnīgi citādi, nekā tu viņus iztēlojies.
Un nevajag ar visādiem citātiem, par kuriem tu iedomājies, ka tie apliecina tavu taisnību, turpināt censties to pierādīt. Tev par kristiešiem nekad nav bijusi, nav un nebūs taisnība, iekams nebūsi sapratis kristiešu pašu būtību. Ar to nepavisam negribu teikt, ka kristietība ir ideāla un pret to nav iespējami iebildumi un kritika. Ir, bet ne jau tik analfabētiski kā tavējie.
Tava galvenā problēma ir, ka tu pret reliģiju esi nesatricināms apriors dogmatiķis, kuram ne prātā nenāk, ka kādreiz tavs viedoklis varētu mainīties. Līdz ar to tu ne vismazākajā mērā neesi spējīgs saklausīt to vēsti, ko diskusijās tev cenšas nest kristieši, jo "viņiem taču a priori nav un nevar būt taisnība", toties "tev a priori ir un vienmēr būs taisnība", jo "tu taču esi "progresīvi domājošs" cilvēks atšķirībā no tiem "primitīvajiem tumsoņām", kas tic "pasaku tēliem"". LOL LOL LOL.