T.i., vairumam cilvēku atziņa "ir Dievs/-dievi" nav nekāds skaidrojums, hipotētisks modelis vai izzīsta vai iestāstīta apziņas konstrukcija. Drīzāk "ir Dievs" jau ir daļa no tā, kā tiek uztverta realitāte. Un tālāk ir kā kurā reliģijā - piemēram, kristietība ar visu Jēzus centrālismu, visu to runu par žēlastību, tiesu un ticību vispār neko neskaidro par kaut kādiem realitātes vai esamības atribūtiem. Vienkārši ir tā, ka - doh! - cilvēki ir fundamentāli disfunkcionāli, tātad grēks ir nevis kaut kāds skaidrojums, bet vienkārši realitātē balstīts empīrisks fakts (tāpat kā "Dievs"), bet ja ir grēks, tad ir Jēzus. Un Jēzus jau neko neskaidro, nedz viņa mācekļi, viņš vienkārši saka, ka tavi grēki tev ir piedoti, ej, un negrēko vairs. Kad kristieši sludina grieķu tirgus laukumos par vienu radītāju Dievu - tas jau nevienam nav pārsteigums, ok, viņiem dievi ir dažādi, daži tiešām ir pasaules skaidrojuma modeļi, daži vienkārši ir konkrēti un empīriski spēki-realitātes, bet kad viņi izdzird par "augšāmcelšanos no mirušajiem" - tad tas vienkārši ir par traku, tie žīdi muld kaut kādus pekstiņus, jo visi pagāni zina, ka cilvēks mirst un tāds pats atpakaļ vairs neatnāk. Tāpat kā iepriekš, "augšāmcelšanās no mirušajiem" neko jau neskaidro, Pāvils & co vienkārši liecina par reālu, faktisku norisu, nevis racionalizē vai skaidro kaut ko mistisku, dīvainu vai viņu pieredzei svešu, grūti sagremojamu.