Iespējams, tas ir kas taustāmāks modernajam gadžetu, lietu daudzuma un patēriņa garlaikotajam rietumu cilvēkam, nevis senajām sabiedrībām. Jā, daudzas reliģijas un senas mītoloģiskās sistēmas pamana, ka cilvēkiem ir bezmaz dabiska tendence negausīgi raust mantu, ko atsevišķas reliģijas arī piedāvā ierobežot. Taču vai raušana un apetīte ir bijis Vēsturi un notikumus veidojošais un kustinošais centrālais spēks, kas to arī padara par galveno izskaidrojošo mehānismu - diez vai.