Par vispārējām apsūdzībām konkrētiem kristiešiem skatīt neskaitāmas pārsimts komentāru diskusijas iepriekš, man nav regulāri jāārstē tava willfull amnēzija.

Kas skar linkoto rakstu, pirmsreformācijas periods lielākoties atainots pareizi, un tur nav kur piesieties - ja kāds ar maģijas vai burvestību palīdzību kaitē citam, tad, likumsakarīgi, ka pret viņu vēršas laicīgās valdības likums un zobens, tāpat kā šodien. Kur pēcreformācijas periodā, kā pareizi noradīts rakstā, atsevišķās vietās vecās derības levītiskie lozungi kļūst par tiesiskām laicīgā likuma normām, tur no kristietības skatpunkta, bez šaubām ir problēma. Tur pareizi norādīts, ka problēma ir tieši ar kalvinismu (un attiecīgi ASV/UK puritānismu), jo viņi bauslību (t.i., likumu) un evanģēliju sajauc kopā, sapludina un neatšķir. Luterāņi, vismaz dogmatiskajā praksē pirmos gadsimtos bauslību (t.sk. žīdu likumu) stingi nošķir no evanģēlija. Laicīgie ķēniņi, uzņemoties īstenot israēlam Kanaānas zemei dotos likumus, rīkojās pilnīgi nebibliski un nekristīgi. Lai gan viņi rīkojās bibliski, ja runa tiešām bija par reālu burvestībās nodarītu materiālo vai fizisko kaitējumu. Kā noproti, šādas lietas bieži vien ir visai grūti pierādīt, tāpēc uzreiz mest kādu sārtā vai spīdzināt "jo ragana" gluži vienkārši nav kristietība, kā neskaitāmas reizes speciāli tev ir rakstīts, un ko tu neskaitāmas reizes, laikam apzināti, izvēlies ignorēt, neievērot vai neizlasīt.

Vispār patīkams raksts, kārtējo reizi parāda jau sen vēsturniekos nostiprinātu tēzi, ka sv. inkvizīcija, salīdzinājumā ar laicīgajiem ķēniņiem, bija visnotaļ humāna institūcija.