Reliģiskās doktrīnas nemainās līdzi laikam, tad tās nemaz nebūtu reliģijas. Būtu tā kā laiks beigt atmazgāt šo nekritisko liberālo (vigu) vēstures lasījumu, kas "tempus fugit" attiecina uz visu iespējamo. Reliģiju vēsturi nosaka nevis "maiņa līdzi laikam", bet cīņa starp ortodoksiju un heterodoksiju, kur pirmā pārstāv nemainīgo, pārlaicīgo patiesību, bet otrā izpatikšanu dažādām gaumēm, šķitumiem, laikmetu maldiem un modēm - lai vai cik tas nebūtu dīvaini, šī shēhma attiecās pat uz budismu un romiešu pagānismu.