Kāds tam sakars vai nu ar kristietību, kur attiecības starp jauno un veco derību, Jēzu Kristu-pagāniem-jūdiem ir atrunātas jau pie Pāvila, vai - ja vēlies - kāds tam sakars kaut vai ar mūsdienu ortodoksālo jūdaismu?
Ja vēlies, Jēzus saka, ka, ja tava roka tevi apgrēcina, tad daudz labāk ir to nocirst un ar vienu roku ieiet debesu valstībā, nekā tikt iemestam ugunī. Līdzīgi viņš, piemēram, saka par aci. Taču kristieši tā nedara, nedz šodien, nedz pirmajos gadsimtos Romā, tu teiksi, ka viņi ir mīkstie un nav konsekventi, es teikšu, ka tu vienkārši nesaproti, ko tu raksti un vienkārši atražo miljonsreizes nekritiski un nepārdomāti, neinformēti izplatītus retoriskos tropus.


Redzi, tava problēma ir, ka tu, acīmredzot, neko nejēdz no dažādām reliģijām un to teoloģiskajām sistēmām, taču iracionāli aizspriedumi pret stipra viedokļa paudējiem (šajā gadījumā, klasiskajiem islāma kritiķiem Eiropā) laikam pārtrumpo vēlmi neizskatīties smieklīgam, t.i., pārtrumpo elementāru preventīva kauna izjūtu par savu nekompetenci atsevišķos jautājumos, kuri dažādu apstāklu dēļ ir krustugunīs.