"Bet mūsdienu pasaulē daudzi imāmi (musulmaņu garīdznieki) zaudē dzīvību tieši tādēļ, ka sludina šo klasisko islāmu [ar visām tā pamatvērtībām. Kādam tas nepatīk, tādēļ viņi tiek nogalināti."

Piebildīsim, tas gan nav "klasiskais islāms", kura dēļ novāc imāmus ('daudzi' imāmi sludina pret 'daudziem' imāmiem) kā "pētniece" galvo. Viņa džihāda ideju nezkāpēc attiecina tikai uz vienu pravieša izteikumu, ignorējot visu teoloģiju un pat korānu plašākos vēstījumus (nevis "izolētus pantus" - neviena nopietna teoloģija nenodarbojas ar ārpus ietvara un plašāka naratīva izrautiem izolētiem izteikumiem. Turklāt viņa sevi nodod, sakot, ka nav vēsturnice, tikai teoloģe. "Džihāds" raksturo veidu, norisi un praktisko teoloģiju, kā islāms ļoti īsā laikā izplatījās milzīgā pasaules daļā, 16. un 17. gs. nonākot līdz Vīnes vārtiem, bet viduslaikos otrā galā gandrīz līdz Francijas vidienei.