Tiki Dievam vienam pašam pieder tiesības atzīt kādu par labu vai nelabu, mūsu spriedumi vienam par otra moralitātes pakāpi ir stipri nosacīti un hipotētiski. Ticība nav nekāds štempelis, ticība ir tā, kas nomazgā grēkus, bet ar grēkiem Dieva valstībā nevar ieiet, jo visi cilvēki, pat vismorālākie, tik un tā grēko, tas ir tikai cilvēcīgi. Lai gan tavs sašutums ir dīvains, jo tu taču netici ne ellei, ne debesīm, kāpēc lai tev būtu sašutums par to, ka ir tāds Dievs, kas ticīgos grēknožēlniekus, lai vai cik amorāli viņi būtu bijuši, glābj, bet neticīgos supermorālos, savā paštaisnumā ieķīlējušos nolemj ellei.

Vēlreiz, simto reizi - dedzinātāju motivācijai vienkārši nevar būt nekāda kristīgā fona, jo kristietībā GLUŽI VIENKĀRŠI NAV NEKĀ PAR DEDZINĀŠANU. Rakstu speciāli boldā, jo tu laikam ir grūtības tekstu uztveršanā.