Neviens jau nešaubās, ka Latvijā un daudz kur rietumos, sevišķi kādreizējās protestantiskās valstīs ar kristietību ir tā pašvaki. Nesen pew un vēl viena sociologu grupa taisīja pētījumus par ASV kristiešiem - šķietami kristīgākā no rietumu nācijām - taču izrādījās, ka ievērojami procenti nemaz nezina, nesaprot vai neseko pat centrālākajām savas ticības tēzēm. Tā nu ir, tur neko nevar darīt gadījumos, kad kristietība daudzviet ir kļuvusi tikai par sociālu klubu vai kultūras piederības zīmi. Ja vidusmēra somam vai zviedram pajautā, vai viņš ir rkistietis, viņš ar lielu varbūtību atbildēs, ka ir gan, taču diez vai viņš atzīs par patiesiem kaut mazumiņu no tās reliģijas uzskatiem, kuriem sakās piederam.

Par otro - tā ir, vecā derība jau arī ir ļoti skeptiska pret dažādām elkdievības formām, kuras uz pilnu krūti rodamas visos Latvijas teritorijas vēsturiskajos laikos. Un es tieši tāpēc vairākas reizes speciāli izceļu, ka, domājams, vairums no vārdotājiem tādi arī ir - šarlatāni. Taču kristietība nekur nenoliedz dažādu ļauno garu eksistenci un manipulācijas ar tiem, savukārt kristiešiem pēc idejas nevajadzētu būt tik daudz iebildumiem pret cilvēkiem, kuri Dieva vārdā dziedina citus, jo tas ir tas, kas neskaitāmās variācijās notiek Jaunajā derībā. Konkrēti par bulšitu visi kristieši visos laikos, piemēram, sauktu astroloģiju, numeroloģiju utml. Bet tautas dziednieki - daļa bulšits, daļa pavisam noteikti kaut kas uz reālu spēju pusi.