Jēzusmarija, es varu atkārtot ceturto reizi: 20.gs. un pārsvarā mūsdienās antisemītisms tiek uzskatīts par attieksmi un naidu, kas balstīts etniski-sociāla rakstura aizspriedumos. Luteram tajā traktātā savukārt bija teoloģiski iebildumi pret jūdiem, kā pret cilvēkiem, kuri atsakās pieņemt evanģēliju un turas pie talmūda. Ieibildumi pamatoti, bet mudināšana uz dedzināšanu un īpašumu atņemšanu nav teoloģiski pamatojama. Protams, tu vari to saukt par antisemītismu, bet tad definīcijā ir jāiekļauj arī jūdaisma kritika, kas jēdzienu pārāk izstieptu un visu padarītu pārāk fuzzy. Jo atsevišķos periodos Luters līdzīgi, varbūt arī metaforiski vai ekspresīvi, mēdza izteikties par turkiem vai pāvestu un viņa galmu. Ko, Luters tāpēc uzreiz ir islamofobs un antilatīnis?