Nē, es pavisam konkrēti atbildēju uz jautājumu. Ābrahāmiskajās reliģijās pirmie cilvēki ir Ādams un Ieva, viņi gan ticēja, gan neticēja Dievam, no šiem diviem cilvēkiem cēlusies visa pārējā pasaulē ar visām reliģiju, kultu, animismu utt formām. Vēstulē ebrejiem autors uzskaita dažādus ticības piemērus no vecās derības personāžiem, tādā ziņā jūdu un kristiešu ticības ir dziļi saistītas, jo apsolījums par mesiju ir izskanējis jau Ādama laikos, gan praviešu laikos, gan otrā tempļa jūdaisma laikos.
Šī ticība ir izplatījusies no konkrēta reģiona, vēsts par Jēzu un grēku piedošana ir cieši saistīta ar jūdu tautas vēsturi un derību, ko Dievs noslēdza ar Izraēlu, kas atkal paredz piesaisti konkrētai zemei, vietai, tautai un laikam. Tajā periodā tiešām ticība bija uzticēta jūdiem, kamēr visā pārējā pasaulē dažādas elkdievības formas, kuras tikai attāli nojauta dzīvo Dievu, ko pielūdza ebreji. Augšāmceltais Jēzus savukārt sūta savus mācekļus pa visu pasauli, lai visas tautas saņemtu ticības sēklu un atgrieztos no saviem grēkiem un elku dieviem.

Kāpēc Dievs visas pasaules tautu un indivīdu pestīšanai izvēlējās tieši šādu ceļu - kā es to varu zināt? Es taču nelasu Dieva domas, varbūt kaut kādi mājieni par to ir bībelē, kas taču ir viņa vārds. Dievs dara, ko viņš grib, kas es esmu, lai ietu ar Dievu tiesāties un pārmest viņam kaut kādu aizgulēšanos un pamācīt viņu, kā pareizi sludināt. Viņš pats zina, kas un kā. Ja kāda tauta vēl nav dzirdējusi evanģēliju un saņēmusi ticības sēklu, agrāk vai vēlāk vēsts līdz šai tautai aizies, kā redzi, apokalipse vēl nav sākusies un laiks vēl ir.