Jā, taisnība, vēsturiska ticība ir tikai daļa no tā, ko kristietībā saprot ar "ticību" - lai gan liela daļa no šīs ticības tiešām balstās tajā, ka kristietis atzīst (t.i., tic), ka Jēzus mācekļi liecības un teiktais par Jēzu ir patiess (ieskaitot, ka paša Jēzus teiktie vārdi ir patiesi, un to, ka Jēzus tiešām ir teicis šos vārdus), t.i., atbilstošs realitātei, tam, kas notika.

Daudzi no antīko laiku vēsturniekiem un rakstvežiem ir ļoti tālu no tā, ko mūsdienās sauc par "profesionālu vēsturnieku", lai gan zināmas līdzības ir. Piemēram, Lūkas evanģēlijs sākas ar šādu teikumu: "Kad jau daudzi sākuši aprakstīt lietas, kas notikušas mūsu starpā, kā tās mums atstāstījuši pirmie aculiecinieki un Dieva vārda kalpi, tad arī es, visam no sākuma izsekojis, nolēmu tev, cienījamo Teofil, to pēc kārtas uzrakstīt, lai tu pārliecinātos par tās mācības patiesību, kas tev darīta zināma."
Tiktāl vairums profesionālo vēsturnieku gan ir spiesti atzīt, ka šāda persona Jēzus ar viņa sekotājiem tajā un tajā vēsturiskajā laikā ir eksistējis. Vai var profesionāli pierādīt, ka Jēzus pats personīgi ir teicis tādus un tādus vārdus? Diez vai, tāpat kā par gandrīz jebko, ko ir teikusi vai privāti runājusi jebkura pirms 2000 gadiem dzīvusi persona. Vai Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem? To "vēsturiski pierādīt", domājams, šodien ir tikpat kā neiespējami, tāpēc atliek vai nu tam ticēt, vai neticēt. Katrā gadījumā neviens vēsturnieks nevar noliegt, ka ar Jēzus nāve un tai sekojošie notikumi ļoti īsā laikā plašā ģeogrāfiskā areālā lika izplatīties jaunai-vecai mācībai un vēstij par šo cilvēku un viņa teikto.

Nu labi, lai jau cilvēki sevi sauc par raganām, kas man, es taču nepārzinu nedz raganību, nedz okultos spēkus, lai varētu iztiesāt katru atsevišķo gadījumu ne tikai šodien, ne tikai pirms 100 gadiem LV, bet visos laikos un vietās, kur šādi tautas dziednieki, šamaņi un zitnieki eksistējuši. Man nav tādu redukcionistisku skatījumu uz reālām lietām. Pats gan esmu skeptisks par vairumu tautas zintnieku un dziednieku, taču, ja man gana daudz pazīstamu saka, ka tāda un tāda siviņa tad un tad viņam palīdzējusi, kas es esmu, lai tiesātu, skaidrs, ka es saskaros ar kaut ko, ko nezinu un neesmu pats personīgi pieredzējis.