J a ir uz zinātniskiem pierādījumiem balstīta patiesība. Ja. Tiesa, tā kā daudziem filozofiem vēsturiski problēma ir bijusi, vai vispār ārpus mums (apziņas, subjektiem) pastāv kāda ārpasaule, tad arī pirmais teikums šeit ir ambivalents. Filozofi vispār piesienas sīkumiem - kas ir pierādījums, kas ir dogma, ko nozīmē pārbaudīt, kas ir zinātniskais pierādījums, kad kaut kas skaitās pārbaudīts vai pierādīts, kad ne utml. Nekas nav vienkārši. Labi, ka ir praktiķi, viņi, piemēram, ākstoties atklāj penicilīnu un tas noder. Taču kad lietas iebrauc hipotētiskākos un miglainākos laukos, sevišķi ja tas skar cilvēki un sociālās zinātnes, tad filozofi kļūst sevišķu aizdomu mākti. Es runāju par īstajiem filozofiem, nevis konjunktūru vergiem.