Noteiktās kristīgās denominācijas (ar specifiski kalvinistiskām vai Romkatoliskām saknēm) "dogmātiska kaunināšana" ir pilnīgi ok, Jēzus arī "dogmātiski kaunina" farizejus, ka viņi ir tik vaļīgi laulību šķiršanā utt. Luterāņi gan neapmierinās tikai ar dogmātisku kaunināšanu - kas ir bauslības jeb dievišķā likuma funkcija - pēc kaunināšanas vienmēr jāseko evanģēlija un piedošanas pasludinājumam. Var jau, protams, piesieties metodei, formai un estētiskajam izpildījumam, bet joprojām neredzu, kur problēma ir saturiski. Jā, pasaules acīs kristiešiem tiešām ir "slimīga attieksme" pret seksualitāti, jo, tā kā augšāmcelšanās notiek ne tikai garā, bet arī miesa, ir ļoti rūpīgi jādomā, ko mēs darām ar savu ķermeni, jo Dievs tiek pagodināts miesā.