creature's Journal

7:27pm: Mēs nekad nerunājam viens ar otru, mēs vienmēr runājam tikai un vienīgi ar sevi, pat tad, kad iedomājamies runājam ar Dievu. Ar Dievu vienmēr ir vieglāk, viņš neieblist, viņš ļauj mums izplūst, nevis kā citi groza mūsu runas plūdus uz vienu vai otru pusi.

2:43pm: Mīti un realitāte
Es kaut kā vienmēr neesmu gribējusi ticēt mītam, ka vīriešiem nepatīk gudras sievietes, bet īstenībā sava daļa taisnības tajā ir. Vispār, cik atceros, es laikam tikai vienreiz mūžā iepatikos vienam vīrietim arī tāpēc, ka mums iepazīšanās reizē izvērtās interesanta diskusija, citreiz vienmēr "nostrādā" izskats, smaids utt. Viena mana draudzene (kura īstenībā ir ļoti, ļoti gudra) speciāli tēlo stulbeni, jo ir pārliecinājusies, ka gudras sievietes vīriešiem nepatīk. Nezinu, kā tur īsti ir, varbūt vīrieši vienkārši baidās no gudrām sievietēm, baidās tādā ziņā, ka viņu tuvošanās mēģinājumi varētu izrādīties smieklīgi, nezinu...

11:32pm: Līgavas pušķi es nenoķēru, tā kā vēl vismaz kādu laiku nav jāuztraucas ;)

12:02pm: Oponents
Beidzot es sapratu, kāpēc neesmu pašpietiekama - man vienkārši ir nepieciešams oponents. Apkārt ir ļoti daudz impulsu, kuri rada kaut kādu viedokli un man ar savu iekšējo dialogu bieži ir par maz. Es, protams, varu apsvērt kādu jautājumu no dažādām pusēm, bet ar to bieži nepietiek. Man ir nepieciešams cilvēks, kurš ar mani reāli (ar sapratni) strīdas. Pie tam mani interesē privāts strīds, nevis plašas diskusijas, kurā visi bļaustās un kuras lielākoties neved uz sapratni. Tāpēc mani daudz vairāk saista sarunas divatā nevis kolektīvi pasākumi.

7:34pm: Vecpuiši-vecmeitas/kazanovas-maukas
Mana māte man šodien paziņoja, ka uzvedos kā tipiska vecmeita (ar to domājot, ka esmu ļoti egoistiska, jo biju sunim aizmirsusi iedot ēst).

Tad es aizdomājos par valodu un atkal par dzimumu nevienlīdzību. Kāpēc, vecpuisis izklausās kaut kā forši, bet vecmeita ne tik forši?
Kāpēc vīrieši ir kazanovas vai babņiki, bet sievietes maukas?
Un šie stereotipi un uzskati vēl joprojām pastāv, pilnīgi reāli pastāv.

12:09am: Burvīgi!
Man tā patīk, kad geji kariķē un pasmejas par savu "citādību".

8:44pm: Man aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka īstenībā visi cilvēki ir biseksuāli.

10:53pm: Un vēl es šodien sapratu, ka visvairāk mani fascinē vientuļnieki, tāpēc ka viņi ir tik neaizsniedzami, tāpēc ka man no viņiem mazliet bail.

9:28pm: Par vērtēšanas sistēmu
Ja es būtu pasniedzēja, tomēr liktu sliktākus vērtējumus, jo, manuprāt, ir pilnīgi nepieļaujami, vērtēt ar 5 un 6 ballēm darbus, kuri ir pilnīgi nederīgi, jo tajos, piemēram, ir izvirzītas hipotēzes, kuras vienkārši nevar apgāzt (līdz ar to viss pētījums principā ir bezjēdzīgs), hipotēzes, kuras acīmredzami neatbilst patiesībai, bet students ir pamanījies no 4 intervijām ar saviem draugiem tās pierādīt. Hipotēzes, kuras ir attiecinātas uz visu ģenerālo kopumu, bet izpētīta ir tikai maza daļa no tā. Man lieks, ka 3. kursā šādas elementāras loģiskas kļūdas vienkārši nav pieļaujamas, bet...nu nezinu...prieks jau, ka tiem cilvēkiem ieskaita darbus, bet, manuprāt, tā viņi arī neko neiemācīsies.

6:15pm: Nejaušības
We choose someone to love only by not choosing to love millions of others; yet we canonize our entirely random decision by ignoring, indeed inverting, its randomness, and enrobing ourselves in the garments of inevitability: we like to say, "we were made for each other", or "fate picked the two of us out".

/James Wood - ievadā Ž.P.Sartra "Nausea"/

1:36pm: Teātris
Aizvien biežāk sastopos ar parādību, ka cilvēki "aiz ne ko darīt" spēj padarīt savu dzīvi līdzīgu seriāliem. Pie tam viņi savās intrigās ievelk arī pilnīgi svešus ļautiņus, sarežģot to dzīvi. Šīs intrigas parsti ir tik banālas, ka tiešām liekas paņemtas no kāda slikta seriāla (ak nelaimīgais socializācijas aģents televīzija). Ja tiešām jūsu dzīve ir tik garlaicīga, tad vismaz rīkojieties kā mākslinieki, ja taisāt intrigas, tad darat to meisterīgi, izkrāsojat dzīvi, ja jums tīk, bet esiet taču profesionāļi mīļie!

11:08am: Skaisti!

1:56pm: Par pētījumiem
Kvantitatīvus pētījumus veikt ir daudz garlaicīgāk par kvalitatīviem pētījumiem, bet arī daudz vieglāk un ne tik riskanti, jo principā, ja saproti, kā apstrādāt un aprakstīt datus, gandrīz nekas nevar saiet greizi. Kvalitatīvajos pētījumos ir mazliet savādāk un interesantāk, īpaši, ja sāc aizdomāties par interpretāciju, bet ar to aizrauties nevajag. Tomēr bieži arī ir tāds ķipa blablabla, kā man te sāk iet, jo 30 lpp ir jāapraksta viena svarīga fiška, nevis 10 tabulas.

7:08am: Pēdējā laikā esmu pamanijusi sev stulbu īpāšību - es skaistus puišus neuzskatu par reāliem cilvēkiem, bet skatos uz viņiem drīzāk kā tēliem, kāda stāsta varoņiem. Varbūt jāpievēršas vizuāli ne tik tīkamiem cilvēkiem, lai sajustu dzīves, nevis atēlu pievilcību, kaut arī iespējams, ka tad es pārlieku iedziļināšos cilvēka raksturā kā personāža būtībā. Bet dzīve tikai slīd gar acīm ar kropļiem, smukām un ne tik smukām meitenēm, gudriem un ne tik gudriem cilvēkiem un bailēm, kuras uzmācās tad, kad esi pārāk iesaistīts, tad, kad viņi sāk kontrolēt mani nevis otrādi.

7:04am: Rīti ir labāki par vakariem, jo tajos jaušams sākums, dzimšanas process, vakari pārāk uzskatāmi mirst, izdziest, tāpēc biežāk raudu vakaros, bet mīlēties man labāk patīk no rīta.

12:11am: Par valodu
Latviešu valodā ir ļoti grūti saprast, kad kādu vārdu lietot žanrs-stils-veids-novirziens-paveids utt. Sapīties var.

10:59am: Tualetē jau druvis ir izņemtas un drīz tiks izņemtas arī vannas istabā, pilna māja ar svešiem vīriešiem, un es tikai šrubīju: nesu grāmatas, nesu to, šito, bet dārgais brālis dzer vīnu. Jauks rīts!

2:53pm: Mani viemēr ir pārsteiguši cilvēki, kuriem ir noteikta pārliecība par kaut ko. Gribas ar viņiem strīdēties. Piemēram, cilvēks pasaka, ka Dieva nav un ir pilnīgi pārliecināts par sava viedokļa pareizību. Nesaprotu, no kurienes šī pārliecība rodas. Es esmu pārliecināta vienīgi par tādām ļoti saprotamām lietām, kuras balstītas uz manu iepriekšējo pieredzi, piemēram, ka aizverot acis pazudīs attēls vai viena attēla vietā stāsies cits. Tādas zināšanas palīdz dzīvot un orientēties pasaulē. Varbūt es pārāk bieži esmu pieredzējusi dažādas pārmaiņas gan sevī, gan apkārtējos, lai simtprocentīgi neuzticētos kaut kādām lietām un viedokļiem, viss taču ir tik nenoteikts un iespējamību tik daudz.

9:36pm: Tik laba sajūta, ka vari lasīt daiļliteratūru, nejūtoties vainīga par to, ka blakus stāv neizlasīti akadēmiskās literatūras kalni.

2:00pm: Par sevi
Vislabāk man patīk tie pašportreti, kuros izskatos neglīta vai vismaz normāla, bet katrā ziņā ne glīta. Vispār mani fascinē tas, ka varu būt neglīta, jāsaka gan tikai bildēs nevis dzīvē, dzīvē būšana neglītai mazliet baida, bet arī ne tik ļoti cik agrāk. Vienīgi es vēl neesmu iemācījusies abstrahēties no saviem kailajiem pašportretiem, tik atsvešināta no bildēm es vēl neesmu, nevaru arī iedomāties, ka varētu rādīt šos attēlus kādam citam, pie tam es nemāku normāli sevi kailu nobildēt.

11:04am: Drum'n'bass
Darba vajadzībām mazliet vairāk iepazinos ar šo mūzikas stilu, kurš agrāk man likās pilnīgi nebaudāms, un atklāju, ka tik traki nemaz nav. Man nepatīk tas ātrais ritms, kurš iet pa virsu, bet tās skaņas, apakšā bieži vien ir diezgan savdabīgas un interesantas. Un man jau, protams, labāk patīk "vecie" gabali, kuri nav tik sintētiski. Vispār, ja šitajā visā ļoti iedziļinātos, tad varētu interesantas lietas atklāt.

6:15pm: Ja man vēl kāds kādreiz iedomāsies paprasīt, kas man liekas romantiski, tad tagad es zināšu ko atbildēt: Man liekas romantiski skraidīt lietū ar plikām kājām, jā, tas man toč liekas romantiski, tas man pat liekas romantiksi-nebanāli.

12:47pm: Es jau kādu laiku esmu pamanījusi, ka tehnoloģijas dzīvo pašas savu dzīvi un dara, ko vēlas, tās nosūta tās vēstules, kuras vēlas un savieno tos cilvēks, kurus vēlas, tās veido attiecības un liek mīlēt. Medijs jau sen vairs nav tikai vēstījums vai masāža, medijs jau sen ir kontrole, pavisam reāla kontrole.

9:26am: Kontrole
Manuprāt, viena no supermedija interneta dīvainākajām īpašībām ir auditorijas (kas bieži šeit kļūst arī par autoriem) kontrole:
Tu piedalies aptaujā, tavs viedoklis tiek iegrāmatots, tu tiec kontrolēts.
Tu raksti SC, tiec kontrolēts (kaut vai elementāri laika ziņā, tikos un tikos esi bijis pie datora, nerunājot jau nemaz par to, ko tu raksti).
Tu esi draugos.lv, tu tiec kontrolēts (mēs zinam, kas ir tavi draugi, mēs redzam, ka esi online), utt.
Ja gribi izbēgt nebalso, nepiedalies, nesniedz savu atgriezenisko saiti...hmmm...kāpēc mums tā patīk šī kontrole? Lai pateiktu: "Es arī, es arī, esmu, domāju, pastāvu?"

1:13am: Atkal par rituāliem
Bet iedzeršanas rituāls vieno. Patiešām. Šodnien sēdējām, dzērām, atcerējāmies kā dzērām pirms gada, diviem, trijiem, četriem, pieciem, sešiem. Un vienmēr šis pats datums.
Arī pīpēšana vieno. Esmu ievērojusi, ka tieši pīppauzēs ir kaut kas mistisks, vislabākās sarunas. Es nepīpēju...bet man patīk tā mierīgi, jo nekad nevar zināt, kas būs pēc gada, diviem, trijiem, četriem, pieciem, sešeim.