creature's Journal

11:39am: Šizofrēnija
Lai gan uzrakstīta populārzinātniskā stilā un piedāvā daudzas diezgan apokaliptiskas vīzijas, mani tomēr mazliet fascinēja Aleksandra Barda&Jāna Sēderkvista grāmata "Netokrātija".
Par vienu no "nākotnes progresīvā cilvēka" kvalitātēm viņi izvirza zināma veida šizofrēniju, jo cilvēkam ir jāspēj sadzīvot ar daudzajām tīkla identitātēm.

12:53pm: sun-ra - dzimis uz Saturna, reinkarnējies uz zemas. Esmu sajūsmā

12:13pm: Dažādie skatpunkti
Sākotnēji savu stāvokli uzskatīju par vientulību, bet, aptuveni pusotru mēnesi šādi padzīvojot, sāku jau to apzīmēt ar vārdu brīvība.

11:35am: Kontrasti
Dīvaini, ka pēc nedēļas šaurās, melnās, spokainās telpēs, es pēkšņi esmu sākusi bildēt ainavas, kuras mani nekad iepriekš nav interesējušas. Tiešām nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz varētu redzēt tā. Secināju, ka vislabākie skati paveras no jumtiem un man vairs nav bail no augstuma, vispār pašlaik man vairs nenokā nav bail.
Un vēl - šī bija patiešām lieliska nedēļa.
Dedzinam ASV karogus!

9:07pm: Bērnībā lasīju grāmatās, ka tad, kad bērni pieaug viņi pamet vecāku mājas, man liekas, ka mūsu ģimenē, kā jau vienmēr, viss ir otrādi. Tētis no šīm mājām aizgāja jau pirms pāris gadiem, bet māte mums ir kosmopolītisks pilsonis, kura ceļo pa visiem pasaules kontinentiem. Viss jau būtu labi, tikai carnival ir liels dzērājs un arī viņš mājās parādās reti, man ar suni dažreiz ir dizgan vientulīgi, īpaši tagad, kad bail vienai pastaigāties pa mežu, jo tur vismaz varēju sarunāties ar kokiem, ar skapi sarunāties man tomēr ir garlaicīgi, lai arī pēc būtības tas pats koks jau ir, tikai nedzīvs.

10:27pm: cilvēciskais netveramais

5:18pm: es fiziski jūtu kā mana vēlme mācīties cīnās ar manu vēlmi pēc vieglas izklaides, kā mana vēlme pēc vientulības cīnās ar manu vēlmi pēc sabiedrības, kā mana vēlme domāt racionāli cīnās ar manu vēlmi izrādīt emocijas. tas ir sāpīgi.

2:43pm: * * *
Dzīves jēga ir dzīvošanā un katrā jaunā cilvēkā, ko satiekam. Man labāk patīk, ja man izsaka komplimentus par manām bildēm, nevis par manu izskatu. Es bieži strīdos strīdēšanās pēc, bet gandrīz nekad nepiekrītu, piekrišanas pēc. Juglas mežs ir pilns ar vientuļiem dīvaiņiem.

7:57pm: Mediji
Bāc, ko līdz visas "gudrās" teorijas, ja, tad, kad viens idiots atnāk uz augstskolu un stāsta par to, kā labāk pārdot preci, visi spiegdami-brēkdami ir gatavi taisīt komerciju, jo tur taču viss ir tik saprotami. Pat BBC domā par to, kā savu programmu padarīt "vieglāku". Man liekas, ka šis būs pirmais kurss, kurā dabūšu ļoti sliktu atzīmi, jo vienkārši nespēju kaut cik iedziļināties reklāmiskos slaidos.

12:21pm: Man patīk Eko
Runājot par semiotiku "By the way, some one hundred years ago, someone in Baltimore considered Peirce neither scientific nor fun, and they fired him."

Tā kā neuztraucaties, ja tiekat atlaisti no darba, jo varbūt pēc simts gadiem...nu, jā, Pīrsam pat simts gadi nebija jāgaida...

10:44am: Stāsti
Lasu par naratīviem un nevaru vien nopriecāties, cik gan ļoti mums patīk stāstīt stāstus, kam īstanībā ir diezgan pastarpināta saite ar mūsu reālo pasauli. Mēs taču katru dienu runājam par sevi (arī domās) un nezin kāpēc iedomājamies, ka ruājam par kādu patiesību, tāpat mēs tik bieži klausamies stāstus par citiem, kuri patiesībā neko nenozīmē, stāsti mums palīdz saprast pasauli, ietērpt to, bet es tik bieži aizmirstos šajos stāstos.

Vēl mazliet aizdomājos par televīziju - bērni tiek sabojāti, jo viņi, skatoties TV, sāk to uztvert par realitāti, kas ļoti atšķiras no viņu ikdienas, kas parasti ir garlaicīgāka, drūmāka, utt. Šī procesa rezultātā bērns sāk justies nepilnvērtīgs, tomēr, kāpēc to pašu nesaka par pasakām. Neviens taču neapgalvo, ka lasīt bērnam priekšā pasaciņu būtu slikti. Es neesmu par TV (patiesībā pati vispār to gandrīz neskatos), bet tomēr domāju, ka šāds pamatojums ir neloģisks. Ja tam klāt pievieno citus faktorus, piemēram, vardarbību, tad TV kritika jau sāk izklausīties loģiskāk.

9:48am: Kino
Beidzot esmu sapratusi, vai pareizāk sakto, kāds, šajā gadījumā P.P.Pasolini ir skaidri noformulējis, kāpēc man tik ļoti interesē kino - tā vienkārši ir pasaule, kas ir vistuvāk atmiņām un sapņiem.

9:34am: Atpakaļ
Ilgi domāju, vai man vajag žurnālu (pirmais pirms aptuveni gada tika izdzēsts), vienkārši pārliecība, ka spēju kaut cik sakarīgi komunicēt ar rakstīta teksta palīdzību ir sašķobījusies. Tas laikam atkarīgs no redzēšanas veida. Sartrs rakstīja, ka sākotnēji rakstījis kino. Nezinu, vai šis būs tas gadījums un kāda būs tēlu un vārdu mijiedarbība, bet zinu, ka ik pa laikam man ļoti gribās pakomentēt.