creature's Journal

9:50pm: Tikai ģēniji
Freud said that there had been three great humiliations in human history: Galileo's discovery that we were not the center of the universe, Darwin's discovery that we were not the crown of creation, and his own discovery that we are not in control of our own minds. (te)

9:56am: Atšķirīgie skatījumi
Noskatījos vakar ar carnival The Sacrifice . Interesanti, ka viņš par galveno filmā uzskatīja telpas izmantojumu, bet es šoreiz pievērsos tīri sižetiskām niansēm, precīzāk dzīvības/nāves problemātikai, kamēr par telpu neiedomājos gandrīz vispār. Vēl man patika skatījums uz dzimumaktu un to spēku un nolemtību, ko tas var ietvert. Īstenībā dzimumaktu bieži varētu tieši uzskatīt par dziedinājumu. Varētu kāds veikt kādu maģisku aktu, lai atgrieztu mītisko domāšanu, piemēram.

9:35am: Tu tur esi
Francūži esot mazliet ķerti uz kamīniem, ja viņiem mājās tāds neesot, tad viņi kaut vai to uzgleznojot uz sienas. Vispār laba attieksme, bērniem par prieku varētu suni uz sienas uzgleznot, bet kādai vientuļākai sievietei - vīru.

9:43pm: Laikam jau rakstīt vēstules katram savā valodā nav tik forši, kā sarunāties katram savā valodā. Pietrūkst man spāniskas atzīšanās mīlestībā.

9:06pm: Man steidzīgi nepieciešams kāds vīriešu kārtas pārstāvis, kurā varētu iemīlēties, savādāk dzīve liekas galīgi pelēka un man vairs nav tie lidojumi. Būtu vēlams, lai viņš piekristu arī fotografēties kails, kopš fotosesijas ar Argentīnieti esmu galīgi saslimusi (es nezināju, ka var rasties šāda atkarība).

9:03pm: Šodien no autobusa viņš izkāpa pirmais.

11:54am: Māksla un Prostitūcija
Art and Prostitution

If a Prostitute is a person
who makes it a profession
to gratify the lust of various persons
for economical reasons of gain,
where emotional involment may
or may not be present -

Then it seems not so far removed
from my defination of an artist.
Artists usually love to pretend.
Artists usually pretend to love
much more then they can handle.
They want everyone to want them
while they don't want anybody.

/Marlene Dumas/

9:15pm: Profesijas izvēle
Ja kāds gadījumā vēl ir "maziņš" un galīgi nezina, ko dzīvē darīt, tad iesakiet viņam kļūt par mūzikas antropologu vai mūzikas sociologu, vai etnomuzikologu, manuprāt, tās ir ļoti brīnišķīgas profesijas.

5:00pm: Mūzika
Nu pavisam vienkārši: "Mūzika ir otrā akustiskās komunikācijas forma līdzās runātajai valodai." /Bruno Nettl/
Un nav pat nekāda māksla te jāpin iekšā, lai cik tas kādam varētu likties nepieņemami.

11:58am: Ķellēšanās
Gaidot Anrī Matisa izstādi Rīgā (viņš ir viens no maniem mīļākajiem gleznotājiem), pašai pa ilgiem laikiem sagribējās paķēpāties. Pašlaik mājās ir ideāli apstākļi – visas sienas tiks pārkrāsotas, tā kā varu izvērsties. Nez kāpēc man zīmējot-gleznojot nekad nepietiek tikai ar zīmuļiem, otām, vienmēr gribās sajust to tiešo saiti un krāsā iemērkt arī rokas. Arī tad, kad mācījos zīmēt, visi cilvēki kā cilvēki pēc nodarbībām izskatījās, tikai es mūžīgi noķellējusies.

9:59pm: Ekshibicionisms mākslā, varbūt arī Cibā
The unobtained love is what transforms itself into the aggressivity that is typical of all these actions, events, photo-sequences and performances. It is also redirected to other versions of the self, and the self is doubled, camouflaged, and idealized. It is turned into the love of the romance of the self. This avid need for love becomes narcissism in the fetus that we continue to be, but to be loved in this way is the only power that might once again give sense to the lives of so many of us. /Lea Vergine "Body Art and Performance, The Body Language”/

Narcissus projects himself outside in order to be able to love what is inside of himself. The search for a partner, and vice versa. One is alone, and not only alone, but also separate; one dissimulates simulation (Nagasawa, Dan Gramham). /Lea Vergine "Body Art and Performance, The Body Language”/

12:16pm: Nepabeigtības sajūta
Lai sasniegtu īstās sajūtas (tās, kurās paliek brīva telpa), ir svarīgi apstāties. Nepabeigtība rosina iztēli, pārāk liela tuvība ierauj jau iepriekš konstruēta scenārija ciklā.

7:29pm: Brīnišķīgs piemērs, ka tehnoloģijas vairāk problēmas rada nevis atrisina un, protams, dzīvi nevajadzētu uztvert pārāk nopietni, nu gluži kā kino Mon Oncle
PS. Šito arī "Baltijas Pērlē" rādīs.

3:18pm: Love un hate
Pēc honeybee ieraksta aizdomājos par mīlestības-naida attiecībām. Īstenībā pat tīri fiziski mīlestība un naids izpaužas līdzīgi. Piemēram, ieraugot cilvēku, kurā esmu iemīlējusies (negribētu šeit lietot vārdu „mīlu”, jo mīlestība, manuprāt, ir kaut kas patstāvīgāks) mani pārņem līdzīgas sajūtas kā ieraugot cilvēku, kuru ienīstu (mirklīgs iekšējs sastingums, kņudoņa vēderā, u.c.) Tomēr naids ir daudz destruktīvāka emocija, tā nomāc pašu cilvēku (mīlestība arī, bet tai komplektā nāk eiforija, radošā enerģija, u.c.). Principā, manuprāt, ir vienkārši muļķīgi apgrūtināt sevi ar kāda ienīšanu, jo no tā sliktāk būs tikai tev pašam. Iedomājieties, cik gandarīts varētu būtu cilvēks, uzzinot, kā tu viņa dēļ sevi nomoki.

5:59pm: Kā tad ir: Paradīzē visi skaisti, balti lidinās pa gaisu un Ellē ragainas būtnes viena otru drāž, vai arī Paradīzē visi skaisti balti viens otru drāž?
(Es tikai kārtējo reizi esmu iedvesmojusies no Eles-Paradīzes attēlojuma, šoreiz kino).

9:11pm: Un, ja par šito esmu sākusi runāt, tad tomēr man ļoti interesē: "Kāpēc vīriešu auditorija ir daudz pateicīgāka porno industrijai". Ja mēs pieņemam, ka vēlme patērēt pornogrāfiju rodas no seksuālās neapmierinātības, tad, vai sievietes ir sekusāli apmierinātākas nekā vīrieši. Vai arī tas vienkārši saistīts ar to, ka "vīrieši mīl ar acīm?" Nesaprotu.

9:02pm: Cik tipiski
Mūsdienās cilvēks samērā maz nodarbojas ar seksu, tomēr sekss ir visur. Zīmes nomainījušas darbību, lai dzīvo industrija, patērēsim šķietamību.

9:12pm: Māja
Lasu "Simts vientulības gadus" un daudz kas šķiet nu gluži kā mūsu ģimenē. Piemēram, manas mātes pārdrošā un mazliet diktatoriskā izrīkošanās ar mūsu māju (ieskaitot manu un brāļa istabas). Kad uzdrošinājos viņai pārmest vienpersoniskumu, viņa, protams, ļoti skaidri paskaidroja, ka mēs ar brāli tāpat esot praktiskai dzīvei nepiemēroti cilvēki, tāpēc viņa labāk ar visu tikšot galā pati. Tad vēl mani šausmina tas, ka brālis šodien paziņoja, ka iešot prom un neatgriezīšoties. Viņš jau mēdz jokot, bet vienalga baisi. Dažreiz pazūd avīzes, jo vectēvam patika tās lasīt un vispār māsīca teica, ka pagalmā atrasti kaut kādi kauli vai kaut kas tamlīdzīgs. Pagalmā arī esot redzētas arī čūskas. Žēl vienīgi, ka visas vecās vectēva grāmatas ir aizvestas uz māsīcas māju, bet manā istabā tāpat stāv 1. Latvijas avīze, dažas Bībeles vecajā drukā un daudzi nevienam nevajadzīgi kalendāri. Un ārā ir tāds vējš un vientulība, un pašlaik šajā mājā ir tāda vientulība.

12:22pm: Novērošana
Tāda dīvaina sajūta, kad iepazīstoties ar kādu līdz šim nezināmu cilvēku, viņš nosauc iestādi, kurā tu mācies, darba vietu, zina tavus hobijus utt. Protams, "Mazā Latvija", bet tomēr mani katru reizi pārņem tāda maza panika: "Kā tu zini? Kurš tev par mani ir stāstījis un galvenais, kā ir stāstījis (jo vienus un tos pašus faktus taču var pavēstīt neskaitāmos veidos)." Parasti šīs atbildes ir diezgan nekonkrētas un neizsmeļošas. Uztraucošs ir moments, ka nezini, kurš tevi novēro, kurš par tevi, ko zina, kurš kuram, ko saka. It kā jau no vienas puses vienalga (sen jau bija laiks pierast), bet tomēr ir tādas mazliet bailes, kad uz tevi skatās, bet tu nezini no kurienes.

1:27pm: Mjāāā...
Gribēju noskaidrot, ko (tīri fiziski) dot tas, ka gandrīz katru dienu braucu ar riteni un uzdūros portālam www.dieta.lv un tur tāda aptauja: "Vai tev ir bulīmija?", kas man likās smieklīgi, jo iedomājos, ka varbūt kādam 0.05% no aptaujātajiem varētu tāda būt, bet nekā. 14% atbildēja ar "Jā" un 6% atzina, ka tā viņiem ir bijusi. Godīgi sakot nebija ienācis prātā, ka tas tik aktuāli Latvijā. Traki.

9:55pm: Svešinieka mierinājums
Dīvaini, ka cilvēki ir gatavi visas savas bēdas un nebēdas atklāt pilnīgiem svešiniekiem. Tallinā ar draudzeni satikām vienu somu, kurš skaidrā dienas laikā un nepiedzēries, izstāstīja mums visas savas seksuālās problēmas (viņš tiešām bija seksuāli norūpējies vīrietis) un beigās, pateicībā par to, ka mēs viņu tik iecietīgi uzklausījām, laipni piedāvāja ar viņu pārgulēt. Varbūt tiešām jāsāk ticēt stereotipiem (nu vismaz tiem par somiem).

7:33pm: Jāpieaug?
Varbūt jābeidz tik daudz ākstīties un par vīriešiem runāt, savādāk citi padomās, ka es to visu nopietni.

7:36pm: Par kino
Vispār brīžiem šķiet, ka pašlaik Amerika un Eiropa ir sevi izsmēlusi, bet Āzija...

2:30pm: Draudzēsimies?
Pārlieku daudz draudzēties arī nav labi - vienkārši nepietiek laika sev. Es redzu cilvēkus, kuriem katru dienu ir ar kādu jāsatiekas, katru dienu kādam jāizpalīdz, ar kādu jāiedzer. Viņi tajā visā pazūd. Viņi izkaisās citos cilvēkos un kļūst par viņu ēnām, jo vienīgais par ko spēj runāt ir, kā ir gājis tam un tam un kā viņi kopā ar to ir darījuši šito.

9:48pm: Īstenībā jau man nav nekādu iebildumu pret visādu freidsimu attēlošanu kino, tomēr tā vīriešu noņemšanās ar savām mātēm brīžiem šķiet diezgan uzjautrinoša (arī dzīvē).