Love un hate
Pēc honeybee ieraksta aizdomājos par mīlestības-naida attiecībām. Īstenībā pat tīri fiziski mīlestība un naids izpaužas līdzīgi. Piemēram, ieraugot cilvēku, kurā esmu iemīlējusies (negribētu šeit lietot vārdu „mīlu”, jo mīlestība, manuprāt, ir kaut kas patstāvīgāks) mani pārņem līdzīgas sajūtas kā ieraugot cilvēku, kuru ienīstu (mirklīgs iekšējs sastingums, kņudoņa vēderā, u.c.) Tomēr naids ir daudz destruktīvāka emocija, tā nomāc pašu cilvēku (mīlestība arī, bet tai komplektā nāk eiforija, radošā enerģija, u.c.). Principā, manuprāt, ir vienkārši muļķīgi apgrūtināt sevi ar kāda ienīšanu, jo no tā sliktāk būs tikai tev pašam. Iedomājieties, cik gandarīts varētu būtu cilvēks, uzzinot, kā tu viņa dēļ sevi nomoki.