Ja mēs pieņemam, ka pstmodernisms apzīmē kaut kādu konkrētu laika posmu un apņem aptver pilnīgi visas sabiedriskās sfēras, tad tas, ka tas apzīmē gandrīz dajebko mūsdienīgu principā ir neizbēgami. Konkrētajā gadījumā mani visvairāk uztrauc tieši (lielo naratīvu neiespējamība un tas, ka "viss jau esot pateikts"). Bet dažbrīd es gribētu nostāties ārpus šī dalījuma, jo mani uztrauc, ka saprotot kaut ko par mūsu laiku (vai to, kā to saprot citu), mēs tajā vēl vairāk iestrēgstam.