Domāšana
Man tā patīk tas mistiskais brīdis, kad "atvērās", kad esi nedēļām (vai mēnešiem), mocījies un risinājis kādu problēmu, un beidzot saproti "jā ir!", jo ilgākas bijušas mokas, jo lielāks gandarījums. Pie tam šis "atvēršanās" process parasti notiek kaut kā pilnīgi nejauši, nesaprotami, kāpēc tagad, kāpēc ne tad, kad cītīgi domāju? Atceros, ka bērnībā bieži aizgāju gulēt, neizrisinot sarežģītu matemātikas uzdevumu, bet no rīta man bija gatava atbilde. Gribētos pamācīties psiholoģiju un saprast, kā tas domāšanas process (arī tad, kad it kā aktīvi nedomājam) norisinās.