Es pazīstu tieši vienu sapņu meiteni un vienu sapņu puisi. Uznāca nepārvarama vēlme nofilmēt pasaku vai tādu kā puspasaku (ne gluži kā Amēlija, bet varbūt uz to pusi sajūtu ziņā). Agrāk man gribējās drāmu, visu pagājušo gadu es nepārtraukti jutu un dzīvoju sevis radītās kaislībās, tagad es atkal gribu sapņot, sapņot un sarunāties ar cilvēkiem, kuri sapņo.