Kā man patīk tas dramatisms, ko dzīve pati izspēlē. Kā viens iet prom, otrs nāk. Viņi sastopas kāpņu telpā tieši pie durvīm, mazliet neveikli sasveicinās, abi nezina, vai iet tālāk, vai tomēr parunāties. Trešā persona skatās grīdā un padara situāciju vēl saspringtāku. Ja tas būtu parādīts kādā filmā, es droši vien padomātu, ka galīgi banāli un - dzīvē taču tā nenotiek. Bet notiek, viss ir izrēķināts tieši pa sekundēm.