Bērnība, svešvalodas un aizliegtie vārdi
Ja latviešu valodas vārdus izrunā cilvēks, kurš tos nepārvalda, vārds iegūst pavisam citu skanējumu un pat jēgu. Tas ļauj vārdu pēkšņi ieraudzīt no jauna. Mans draugs pēdējā laikā iecienījis vārdu „pimpis”, jo, kad viņš to izrunā, es katru reizi smejos. Tāpēc viņš pasācis kādas svešas lielpilsētas metro atkārtot pie sevis: „Pimpis, pimpis, pimpis”. Tas man atgādina bērnību. Nesaprazdami, ko sakām, mēs spiedzām: „Mauka, mauka, mauka”. Mācoties svešu valodu, mēs atkal kļūstam par bērniem.