Ilgas
Vistuvāk mīlas sakaram viennozīmīgi stāv ceļošana. Kad staigāju pa nepazīstamu teritoriju es reibstu, iemīlos, iekāroju. Kad fotografēju konkrētu vietu es palieku par to, saplūstu vienotā veselumā, aizmirstot par sevis kā atsevišķa indivīda eksistenci. Kad rakstu par šo teritoriju es risinu attiecības ar to, atzīstos, ilgojos. Ceļā sastaptie cilvēki nekad nav atdalāmi no paša ceļa, neviena rindkopa nav atdalāma no grēku izsūdzēšanas un auditorija, katrs bildes skatītājs, katrs viena vārda lasītājs aizvien būs malā atstāts, mazliet neķītrs lūriķis. Visa socializācija ir saistīta ar vienu vienīgu lūrēšanu.