Vispār poligāmija (ja runa ir par dzīvesvietu) ir tāda savāda un neērta padarīšana, nevaru izturēt, ka mantas sadalītas starp diviem dzīvokļiem, vienā pilsētā savāktas visas bikses, kamēr citā jāsalst, jo šajā krajā palikuši tikai svārki. Lielos vilcienos esmu par monogāmiju, kas mazliet jau velk uz kristīgajām fiškām: viens Dievs, viens mīļākais, vienas mājas. Tas tā, tīri ērtības labad.