es un plānprātīgie
tas bija tad, kad gāju uz traķeni izņemt ieroča atļauju

nu tur kurš tur stāvs (trepes aizrestotas, lai kāds nemēģina uz galvas nosečīt) eju kā cietumā - pirmais psihiatrs, tas, kurš ārsts, parunāja ar mani, man izdevās izdvest trīs sakarīgus saliktus teikumus, viss čiki

tad nu viens paraksts kabatā, jāiet tālāk - stāvu augstāk, vai divus, neatceros, narkologu tests - aizeju līdz reģistratūrai, nosūta pie speciālista - sēžu

laiks velkas kā septītajā jūdzē, pilnīgi sireāli - sēžu, sēžu, tiek skaitīts katrs solis, ko kāds pa gaiteni izdara ... neko citu darīt nav ko, jāgaida, kad pasauks

pretī sēž visai tieva (tm) sieviete ģērbta tā teikt pēc pēdējās ielas modes, nu visa dolče gabana pa taisno no ķīnas runā ar drušku pa telefonu, tur visādi izrādās es tur to es tur šito .... pienāk viņas rinda un tad ... gājiens ar plastmasas burciņu uz tualeti sanitāres pavadībā - duravas ciet never - āāāāā īīūi ūuu bļe, tādu raudāšanu es tikai meitas liekot gulēt biju dzirdējis - nē, es tikai zālīti, kāpēc tagad āāā ūūū ....bļe

nu,ja - par plānprātīgajiem, ja neesi gatavs uzņemt to, ko dzīve tev piegādā par taviem darbiem, var būt nedari

bet nu mīzt plastmasas burciņā kāda vizuālā uzraudzībā arī ir alternatīva

varu saderēt, antivaksere - baidās no adatas un 5g čipa