arī tā var dzīvot
man reiz stāstīja par vienu vīru kaut kur viduseiropās, kurš no vecākiem bij mantojis īres namu
rīts viņam sākās pēc 12 pārsoļojot pāri ielai maiznīciņā iepērkot svaigi ceptus kruasānus, kurus notiesāt pie svaigas kafijas uz ielas izliktā soliņā pie savas mājas. tā esot pagājis rīts čilojot ar kafijas kannu un bezmaksas rīta avīzi. strādāt iet bijis nav obligāti, jo īres māja, kaut arī ne bagāto rajonā, spējusi vīrietim virs 30 nopelnīt rīta kruasānam un pēcpusdienas vīno, kas kostēts turpat uz soliņa pie mājas uz ielas un čilojot ar garāmgājējeim vai vietējiem bomāriem. atvaļinājums - traks, vai, īres nams taču jāpieskata, ja grib atpūsties var ielīst bakjarda aizaugušajā dārzā, izvilkt šezlongu un izkāpt no iešļūcenēm
tāds ļoti Big Lebowsky
lūk, šis cilvēks dzīvo 15 min pilsētā, tālāk viņam vispār horizonts nesniedzas ... un pa lielam arī neinteresē
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: