par kara medicīnu
triāža - ar šo var teikt sākās kara medicīna

stāsts iz wikipēdijas un vēstures - bija viens mediķis napoleona armijā Dominique Jean Larrey

redzot, ka ķirurga telts tikai viena un tā paša viņam, bet viss piebraucamais ceļš, mauriņš un garāža piegāzta pilna ar ievainotajiem - tajā laikā ievainojums praktiski automātiski nozīmēja apmputāciju, bet par to citu reizi, lai gan 3 minūtēs nogriezt ekstremitāti un sašūt, sabintēt ir māksla - nolika vecu seržantu pie telts ieejas un teica, lai dala 1.nax neizdzīvost pat līdz teltij, 2.var pagaidīt, kad atbrauc mammīte un 3.stiep tik šurp, griezīs nost

lūk, modernā medicīna kara apstākļos

mēs nevaram civilo dakteri ar ātro palīdzību saukt uz ievainojuma vietu - dzeltena ātro mašiņa ar migalkām un sirēnu ir kruts mērķis pa ko patrennēties snaiperismā ikvienam interesentam, kaut arī pret visiem kara likumiem, tak kurš viņus lasa īpaši kara laukā (pajautājiet serbu horvātu kara lieciniekiem, es pajautāju)

lūk, mediķi šurp nepasauksi, jāvelk cietušais uz slimnīcu

ok ar to, tak šamie atstiepjas pa ceļam uz slimnīcu, galvenie iemesli ir trīs: - asiņošana, notek tā zupa, - pneimotoraks, nosmok jo plaušām nav pneimatikas, kaut kur caurums/sūce, - elpceļu kolapss, guļ bezsamaņā uz muguras, muskuļi atslābuši un mēles sakne iekrīt rīklē

lūk ar ko cīnās pa lielām šaibām kara medicīna, izmantojot triāžu

galvenās lietas, kas jāzin kara mediķim: ievainoto būs daudz un ar vien vairāk - resursi ir tik cik ir un var būt vairāk nekļūs, dari to, ko vari ar to, kas ir un nečīksti


ok ar šo, bet kādā sakarā? covida pneimonija ir kaut kas no tā visa pa druskai - nosmok, jo nav līdzekļu
ja būtu resursu var būt visi izdzīvotu, var būt daži, bet krietni vairāk, kā būtu, ja nedarītu neko

te pastāsts par vienu priesteri itālijā, kurš savu elpošanas sistēmu atdeva blakus gulošajam - tas izdzīvoja, priesteris nē - ja būtu to aparātu tad un tur vairāk, moš izdzīvotu abi, a tā .... nu stulbi