ok, jaungada pastāsts
sēž viesībās tādi ģimenīte un draugi, bērni un citi rūpali un garā vājie

sēž pie jaungada galda, tur siļķe kažokā, karpa želejā, riba zaļivnaja, reņģe marinēta sarkanajā mērcē, rassols ar majonēzes cepurīti un olu drumstalām .... karoče galds kā galds ar kristāla glāzēm, ledus aukstām karafēm un šampanieša glāzēm pildītām

un tā nu sēž un kostē - viss, kā pie visiem un katru gadu - un tad parādās viņš! zajebis, augumā līdz celim, vecumā ap divi virs, savā triko, knupi mutē, no deguna tek sliena taisni aiz knupja tērcītē, viss tāds čubu čubu, bet nu bļe iesnains - ar pirkstu degunā - še paskaties, kā es māku

jā, visi novērtē, tev sanāk kruta - tā neviens nemāk, kāds tu malacīts - muahaha, bet pagriežoties šamam samanāma kaka bikšelēs ...

tāds lūk pastāsts par cibas leitestu meistariem - māki! malacis! tikai kaka biksēs! bet pirksts - degunā, kāds malacīts, trāpīji