šodien ir gandrīz jūnijs
Vajag vīrieti.
Pie velna ideālus, standartus un rāmjus.
Man vienkārši vajag kādu, kurš mani vēl nav atradis. Neviens jau ilgu laiku nav man pietiekami labs.
Kāpēc..

Jābeidz kaut kas, kaut kas ir jāmaina. Kaut kādas durvis atvērās un vienkārši kliedz pēc pārmaiņām.
Un es zinu, kas tas ir.

Jauns secinājums: sieviete spēj sev dot tādu uzdevumu, kuru izpildīt nav ne laika, ne pacietības. Bet-nenodosi jau pati sevi.

EDIT: šodien jau ir jūnijs.