Vienkārši neesmu izgulējusies. Vienkārši tupu dīvānā, hokejs teļļukā un miegojos. Lietutiņš līst, pagalms zied ceriņos un lietus laikā smaržo svaigi. Tūliņ vajadzētu piecelties un iet, bet šī taču ir pelēkā diena, kad drīkst maigi visam uzlikt mīkstiņo un nekur neiet, palikt tepat. Zem segas, aizvērt acis un sajust, ka katru dienu viņš ir šeit, es esmu tur un Sofija ir enģelis.