vairs nebūšu tāda:
Witryna Chlodnicza ‪
#‎rītdienapirmdiena‬

Vasara nāk pārāk lēni un vienmēr ir pārāk īsa.
Bučo manu pēdu pirkstus un vēro kā gaišais kāju apmatojums saulē mirdz.
Es gribu iebrist upē tagad,

sasodīts,

ir aprīlis un tikko pārplūduši pali,
bet tu taču arī mani gribi un ko lai iesāk.
Kad kļūs siltāks jn drīkstēs kāpt atkal upē,
es kāpšu un zāles locīsies starp pirkstiem un kairinās manu to,
dēles baidīs,
atvars piesauks,
rokas sajutīsies.

Nedrīkst ļaut vasarā iebrist caur purvu.

/nespēju zivs vēderam pieskarties un ievietot ķiplokus,
iedomājos kā man nepatiktu,
ja zivis ti darītu ar maniem radiniekiem,
auč



un viņš vienmēr nāks majās tajā pašā laikā
un es nekad vairs nebūšu tāda.