Sapnītī bridu smilšu kāpās sudraba, okera pelēkās. Bija tik grūti, nogura kājas. Jaunākā bērna tēvam pieprasu oficiālu bērna pabalstu, alimentus.
Šitā vairs nevar turpināties, es brienu to pludmali vienu un plūstošās smiltis mani paņem, kad esmu viegla.
un no tāluma mani redz tas, kurš mani mīl cieši un viņš nopērk glābšanas biļeti uz ZWS vienai nedēļai, kurā mani ņems tikai viņa rokas un sirmā Baltijas pludmale būs tikai nejauks sapnis. Nejauks sapnis, kurā man sāpēja un sita ilgi un auksti. Pārāk ilgi esmu bijusi plika. Šo gan es esmu nopelnījusi.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: