we can do something even more amazing:
Meklējot uzsākto ceļo no kura biju noklīdusi pa svešām takām, uz mirkli nokļuvu tumsā.
Taustoties pēc gaismas slēdža, es pieskāros svešai rokai.
Bez manis tur bija vēl kāds, ha, pārsteigums.
Viņš tumsā teica - paldies, ka tu šeit esi un es teicu - paldies tev, ka tu šeit esi bijis visus šos gadus un sāka snigt sniegs.
Pamazām uzausa gaisma, mēs bijām viņa istabā iegrimuši meditatīvā miegā.
Viņš gulēja uz matrača, es lotosā sēdēju uz paklāja atspiedusies pie sienas.
Līdzās saullēktam viņš ieslēdza lampiņu,
kuras kupols bija rozes zieda formā balts.

Paldies,

Vairojam labo un gaišo, ja?
Un smaidam agresijai sejā.
Dusmīgie ļaudis ir skeleti,
ietērpti gaļas kažokā,
kuru gaitas vada caurspīdīgi spoki.