Vakar bijām pastaigā gar ezeru. Bērni brida pa meža brikšņiem ekspedīcijā, mēs apķērušies smaidījām un Andreas stāstīja savus kārtējos ceļojumu piedzīvojumus. Saule rietēja ezera rāmajā spogulī. Plāna leduskārtiņa apvilka Lāču ezera virsmu. Un pilnīgs klusums, tikai bērnu soļu skaņas skrejot pa mežu un drauga aizrautīgā balss.

Pēcāk gājām pirtī un es nopeldējos baseinā. Šorīt tāda laimīga kā no jauna piedzimusi. Viss ir tik labi un skaisti.