Kā ar vilcienu braukt cauri miglai agrā rītā vienatnē:
Radošam prātam vajag atpūtu, savādāk sāk rādīties murgi.
Par to es domāju šorīt, kad vilcienā braucu cauri miglas pārklātai un baltai apledojušai Albu ielejai. Brīžiem cauri dūmakai pavīd melnu kalnu silueti, bet brīžiem es jūtos kā viens nabaga nosalis stirniņas mazulītis mežā aukstumā, nomaldījies no bara. Vilks nenāk apēst, bet bailīgi tā vienam, tievās kājas trīc.