Vakardien pabraukājām pa Schwäbisch Gmünd. Kalni, ielejas, pļavas, meža ceļi...pa lielam vēl zaļš, bet vietām mežu masīvi dzelteni un sarkani. Tas bija tik skaisti, ka es apraudājos. Esmu tas clvēks, kurš brīnišķīga saulrieta priekšā birdina asariņu, no laimes. No rīta braucām pa tiltu pāri ielejai un lejā neko citu nevarēja redzēt kā milzu miglas jūru. Tā es vakardien visu dienu tirinājos un kliedzu:"Wooow, cik skaisti! Slatieties tur, tur ir riktîgi smuki!" Viss zilgans, oranžs, zeltains, iespīd mazliet saules stariņi, migliņa, krāsu pārejas un es zemes malā maziņa, mežmalā un kraujas maziņa lielā ekstāzē, mute vaļā un elpoju, nomierinos. Būs jau labi, tas tikai rudens nežēlīgi skaists Vācijas kalnainajos dienvidos.

Nopirku Armani džinsus, jo tikai Armani ražo skaistas bikses garām sievietēm. Levi's un Diesel kā vienmēr pievīla. Man vajag izmēru W29 L34! Nekas tāds vispār neeksistē. Mūžīgā problēma- bikses ražo pēc parauga "cik garš, tik plats" un "tikai īsām meitenēm ir lemts valkāt bikses :D

Bet no veikaliem mēs atkal iebraucām dabā un es tur elpoju un mēģināju nomierināties, jo tas ir tik skaisti, tik skaisti, ka es drīkstu tur tajā mirklī būt ar savu ģimeni.