Mīlestība ir trakais atvasaras sienāzis čīgātājs. Tā lec augstu un pazūd zālē un skaņa paliek, tu visu laiku dzirdi no kurienes tā nāk, bet garā pļavas zālē vairs neredzi. Galu galā tā atbalsojas un sāk šķist, ka tā ir visapkārt, līdz izrādās, ka visa pļava ir pilna miljons sienāzīšu. Visu laiku es trakoti mīlu savu Schatz, bet brīžiem es viņu ienīstu, jo viņa dēļ esmu iemācījusies gada laikā tekoši runàt vāciski un tas nebūt nebija viegli. Nekas te nebija viegli, bet man nepatīk runāt par grūtībām. Mīlestība ir miljons sienāzīši mirklī, kad tu viens atrodies pļavā un šķiet, ka tā skaņa patiesībā nāk no tevis paša.