Šorīt klausījos 100 Grami Kultūras atkārtojumus Apple Tv un zīmēju mežu. Es atklāju, ka kamēr bērni nav šeit,man nav jābēdājas, bet jānoslauka putekļus no dvēselē iemigušās mākslas. Savādāk ārēji no trakā savvaļas pirāta stila, esmu kļuvusi par pilnīgi normālu vācieti. Balts t-krekls un džinsenes. Šodien uzvilku melnbalti puķainu kleitu, Freitag masīvo mugursomu, zelta sandales un nospļāvos, vienalga, ka nekas nesaskan, galvenais ka ērti. Mežs ir līdz pusei uzzīmēts un tagad es ar piekrautu mugursomu dodos uz baseinu. Peldēt un sauļoties. Un lasīt žurnālus, kurus māsa atveda no Latvijas.
Iešu ar kājām cauri Štutgartei uz visforšāko baseinu, tur kur ir ļoti daudz cilvēku un pārbāzts, lai iztukšotos galva tādam kā man - par daudz domātājam.

Vakardien visu dienu domāju muļķības, šodien sapratu, ka es esmu nelga, kas neprot palikt viena. Vienatne ir neciešama forma, jo tajā uzglūn neskaitāmas domas. Jāpieplok tagadnei atkal - esmu šeit un tagad. Lai mūzika austiņās ved mani uz baseinu un visas iedomas tur noslīkst :-)