Manas acis izskatās skumjas un noraudātas. Nē, tās nav noraudātas, man atkal ir alerģija pret vasaras ogām un pa nakti kasīju nost savu ādu,
šorīt neizgulējusies ar melanholisku acu skatienu. Viss ir labi, tikai brīžiem piegriežas visu mūžu dzīvot sensitīvā miesā, kurai no visa niez un no visa
uzmetas pumpas. Mana āda ir tik maiga un caurspīdīga un gribas raudāt, kad jau atkal jūtu kā niez un būs atkal sarkans uz muguras un puncīša.

it kā viss ir ok un forši, vakardien bijām kāzu oficiālās daļas piknikā ar šejienes latviešiem. Tas bija lieliski, jautri. Pārbraucu mājās pārgurusi, mana ģimene aizmieg un man sāk sīkas miljons skudriņas skraidīt pa ķermeņa virsmu un grauz caurumiņus ādā. Es nedrīkstu valkāt apģērbu, kurš mazgāts ar veļaspulveri, nedrīkstu valkāt sintētisku apģērbu(it sevišķi tkreklus un apakšveļu), ogas(max sauja zemeņu, ia apēdu kilogramu, tad pèc tam varu iet un nomirt, ko bieži daru,lai arī zinu, ka būs sūdīgi).

Labi, ka bērniem nekā tamlīdzīga nav. Visi veseli.