Iekšiņas:
Šovakar skatījos Karavadžo gleznas un vēroju triepienu, toņus.
Kas ir glezniecība? Kas tas ir? To neviens nevar izstāstīt, to nevar aprakstīt.
Šim procesam, es domāju, tam, kas notiek ar mākslinieku, nav izskaidrojuma.
Tas ir kā būt transā, absolūts pārākais transa stāvoklis, kurā rokas kustās pašas
no sevis kustās un pazūd kontrole pār prātu. Mākslinieks peld sajūtās, izjūt krāsu un telpu
kā savu ādu un matus... Nu, vismaz man tā ir, es jau nezinu, vai Karavadžo arī jutās tik ļoti
apgarots ❤️