Kad šodien gāju pastaigā ar darba suni, spīdēja saule, ziedēja sniegpulksteņi un tās mazās dzeltenās puķītes. Tad pie upītes ieraudzīju odus vai knišļus un gandrīz piečurāju bikses. No laimes. Vasarā odi riebjas, bet februāra izskaņā odi!!!??? Tā ir tīrā laime un atmiņas par magnoliju ziediem pagājšgad martā Štutgartē. Es biju pirmo reizi Štutgartē un ziedēja magnolijas.
Un tumšs paliek ap sešiem vakarā, manā darbā ātrāk, jo mēs slēpjamies aiz garena kalna.