satiku šamani, hahaha:
Dažreiz grūti izvēlēties - ko es gribu un ko man vajag. Jāgrib to, ko vajag.

Ik pa laiciņam, aptuveni divreiz gadā ir jāpasēž ar šamani, kurš nomaskējies par vienkāršu
vīriņu ar suni. Pēc stundu ilgas sarunas es pietiekoši saprotu, ka ar mani vēl ir ļoti labi
pretēji iepriekš domātajam, ka ar mani ir pavisam traki. Traki - tā saka tie cilvēki, kuri
jau kļuvuši akli un vairs nespēj saredzēt to gaišumu un mīlestību. Pavisam nomākti cilvēki
iet pie psihoterapeita, bet man vēl pagaidām pietiek ar jauku vakara sarunu.

viņš atvēra savu mīļāko grāmatu ar ļoti skumjiem un depresīviem zīmējumiem.
pirms tam es Ilzei teicu, ka esmu kļuvusi pavisam negatīva un saredzu par daudz slikto.
atnāca izraēlietis un iespaidoja, atverot to grāmatu ar melniem zīmējumiem un jautājot man,
ko es tur redzu. Es redzēju pavisam naivi, ne līdz galam un dažos zīmējumos redzēju tikai drūmu bildi,
bet nespēju sasniegt simbolu. Šodien es sapratu, ka es nespēju to simbolu saskatīt,
jo mans prāts vēl nav tik tumšs. Neesmu vēl tik nogurdināta. Juhū, es nevarēju nolaisties līdz
dziļumam melnās realitātes akā. Es joprojām dzīvoju sapņos par to, ka viss ir skaisti un viss būs labiņi! Esmu joprojām mazliet melanholisks optimists.
Tas ir tā, ka pesimists saka:"Fak, man krīt nost roka un tagad es te nomiršu pavisam.", savukārt es saku:"Nolāpīts, man krīt nost roka, bet bija forši un gan jau es atveseļošos un atkal viss būs labi!"

Manas domas joprojām ir siltumā, pie jūras un burbulī.

Ļoti labi, ka tagad manas mājas ir saudzīgs, drošs burbulis - Stuttgart.