Izraēlieša mīļākā grāmata priekš manis ir pārāk drūma.
Man patīk skatīties bildes ar Francijas Rivjēras ainavām un grezniem savrupnamiem, ar gaiši zilām jūras dzelmēm, kur peld krāsainas zivis un sapņu vaļi.
Pēc šī vakara sarunas es arī zinu, ko es varu gleznot - jaunu mīļāko grāmatu kādam, kas vēlas uzlūkot skaisto visu to ikdienas galvas kausu vietā.
Jābrauc uz Ibizu vasarā un jāglezno spilgtā akrilā pozitīvisms un mīlestība pret skaisto- netveramo.
Kā teica Svens - jā, Signe ir traka, bet pozitīvā ziņā. Es nevienu neapdraudu savā trakumā un neslepkavoju. Esmu bērnībā ļoti nemīlēts bērns izaudzis izmisīgā mīlētājā.
I vsjo.
Iešu tajā darbnīcā un gleznošu skaistumu, jeb to, kas mums ir par maz :-)