oktobris:fauve-kane:delete-error:
nav labi, nav labi klausīties mūzikas, kuras visu atgādina un plēš sirdi
caur ribu kauliem laukā. sasodīts.

to un šito un visu mīļāko dziesmu
sarakstu vajadzētu izdzēst vai vienkārši
saņemt sevi rokās un iekalt katrām
skumjām pretargumentu "
 

vienmēr jau var aŗī turpināt pārvietoties pa pilsētu ar kājām, ričuku, auto, nav svarīgi
un katru brīvo mirkli pamocīt sevi ar vieglu trīsiņu - kā būtu ja viņš pēkšņi te Latvijā
nokristu no gaisa un parādītos manā priekšā kā hologramma kaut vai, kā projekcija.
tad es kristu tajā gaistošajā viņa tēlā un nevarētu to satvert apskāvienā kā spoku, kā
halucināciju. Vai dievs, pat noskūpstīt tukšu gaisu neiespētu. Šausmas,

velreiz jāizlasa Alķīmiķis, lai noticētu vēlreiz, ka viss ir zīmes, tikai jānotic, ka viss notiek
tā kā tam lemts būt un pati esmu vainīga, ja esmu ignorējusi pietiekoši daudzus acīmredzamus
brīdinājumus. Tik tiešām, tagad es atceros katru brīdinājumu, katru mirkli, kuru esmu apzinājusies,
ka tas tiešām ir brīdinājums. Zināju taču, ka brīdinājumus nedrīkst ignorēt, mana intuīcija vienmēr
ir bijusi stipra un godīga, bet es apsolos, biju aizrāvusies un skrēju garām visām tām brīdinājuma
zīmēm. Katru reizi sajutu auksta vēja brāzmu sejā un sīksīkas adatiņas, kuras iedūra sakot priekšā,
kur nedrīkst soli spert. Es spēru soli pati savā bedrē un raku dziļāk, jo, kā teica San:"Man patīk rakt
bedres un tev arī patīk."

Stwo - Lovin U

es esmu tiiiiiik zila stirniņa :-3