...bet liels arī nogurums:
Bet lielajos mež-parkos Štutgartē ir palaistas aitas ganībās, nevis zāles pļāvējs traktors. Īstas aitas tepat pie mājām ļoti kontrolēti apēd garo zāli pirms ziemas. Tiesa gan, tas nav nekāds kontrolētais mauriņš, bet gan vairumā parku te neviens zāli pa vasaru nepļauj, dārznieki ļauj veidoties dabiskai pļavai ar puķēm. Un ziem-rudenī gluži dabiski pienācīgi atnāk aitas un apēd pa vasaru izaugušo pļavu. Tas ir tik skaisti, jo mēs itkā dzīvojam pilsētā, kas ir tāpat kā Rīga ar 1milj. apdzīvota, bet tai pat laikā parku un mežu pilsētas vidienē ir tik daudz, ka reizēm sajūta kā laukos...un kad ir atnākušas tās aitas, vispār pārņem tāda bērnišķīga prieka sajūta!
Vakardien bijām uz to lielo Štutgartes Ziemassvētku tirdziņu. Tas ir liels pasākums, katru dienu no Šveices sabrauc autobusi ar tirdziņa tūristiem. Bērni lielā laimē vizinājās karuseļos un es tur apakšā biju maza un smējos, jo no augšas skatījās smejoši bērni. Tikai aizbrauc uz centru un uzreiz ir priecīgi, jo centrā jau ir Ziemassvētki :-)

Tūliņ atbrauks kolēģis un mums būs jārunā par jaunu logo. Tīrīšanas firmai. Ai..