Apvienošanās un šķiršanās.
Mums rītdien oficiālā brīvdiena, jo 1990. Gada 3. oktobrī notika Vācijas atkal apvienošanās.

Vēl es varu palielīties, ka mana krāsu izjūta ir izcila. Mums jau bija tumši zils dīvāns un viesistabā vajadzējās divas sienas nokrāsot tādā pat krāsā,
ko, protams, varējām atļauties, jo istabas platība ir apt.20m2, turklāt, dzīvokļa arhitektūrā nav nevienas taisnstūra telpas(izņemot wc, palīgtelpas). Bet māju
projektējis slavenais bauhaus arhitekts, līdz ar to ēka un dzīvokļu plāni ir teicami ergonomiski! Back to blue - es atradu tādu toni, kurš uz sienas nožūstot ir
precīzi tādā krāsā kā mūsu lielais zilais dīvāns. Navy blue. Tagad izskatās ļoti labi. Trīs Persijas oriģināli tumši sarkanā(dominējošā), zilā un baltā. Pārējās 3 sienas
ir polar weiss. Palma.

Vakardien to visu pabeidzu un šorīt sāku klepot, puņķoties un uzkarst. Tagad varu atpūsties - no gym, no jogging, pačuči vecenīt.
Vakar vakarā pirms aizmigšanas sāku raudāt. Mana māsa lai cik stulba, bet puetrūkst:) iedomājies, kopš divu gadu vecuma mēs dzīvojām vienā istabā, kopā
gājām gulēt, kopā modāmies, dzīvojāmies pa dārzu, kopā kaplējām kartupeļus un audzējām trušus, viena otru sitām... Tagad, izaugām lielas un viņa pie manis nāca,
es gāju pie viņas un mēs dzērām tēju tējas namiņā, kad vien sagribējās un abas dažreiz bļāvām uz bērniem, kad tie uzņēma apgriezienus, kuros vairs nespējām sarunāties.
Izbimbojos par to, ka nevaru šodien vai rīt aiziet pie māsas vienkārši un papīpēt. Gan jau reizi mēnesī naktīs raudāšu un viņš mani pamīļos.