Sāpes & sapnis
Divu nedēļu laikā divas dienas nav sāpējusi galva. Braucu uz meningīta analīzēm.
Sajūta, ka izsprāgs acis.

Dažreiz pirms iemigšanas ir tas mirklis, kad vēl saprotu, ka neesmu aizmigusi, bet dienas domas jau pārtop sapnī.
Un tad es ar to reālo apziņu, iztramdu sevi laukā no sapņa sākuma. Bet citreiz ir interesanti, jo mani sapņi dažreiz
sākas kā filmas ievads - uz ielas, klaigā cilvēki un brauc velosipēdi, viss raibs un ņirb, esmu Šanhajā.
Vakardien sapņa ievads bija ļoti skaists - gaiši zaļā, maigā izplatījumā mani ieskāva dzeltenu rožlapiņu miljardi.
Sajūta bija tik mīļa, peldoša. Varbūt es biju mammas vēderā un tās ir slēptās atmiņas.

Negribētu būt bēbītis un restartēties pavisam, jo tad varbūt man nebūtu tie puikas abi divi,
kas ļoti bieži noved līdz asarām - prieka un pārslodzes.

Varbūt man nav meningīts, bet pārslodze.