fotografējiet, es smaidu!:
APSOLOS, ka ne tikai, bet arī liešu smagus asaru traukus
par vientuļajiem zirdziņiem.
Par tiem vientuļajiem zirdziņiem,
kas tukši iemīlējušies vasaras naktīs klīst gar jūras krastu
un cerīgi vēro saulrietā dejojošus putnus.
es ceru arī, ka kāds tāpat nobirdina asariņu par kādu no maniem
paklupieniem mirklī,
kad balle ir sākusies un vajadzētu dejot
viskrāšņāk un griezt tā, ka aizraujas elpa,
es klūpu atkal un
izgāžos kā veca sēta.
nahuj, veca sēta. nekad neesmu redzējusi vecu sētu,
kas izgāžas.